Valsts civildienesta pārvaldes darbība ir nesaraujami saistīta ar publiskās pārvaldes un valsts civildienesta reformas gaitu, tādēļ šīs trīs lietas apskatītas kopā, laika posmā no 1993.-2004.gadam.
Atbilstoši būtiskākajām pārmaiņām publiskās pārvaldes, valsts civildienesta pārvaldes attīstībā un reformas vadībā, šos procesu hronoloģiski var dalīt vairākos posmos:

1993.gada augusts – 1995.gada jūlijs;
1995.gada jūlijs –– 1997.gada jūlijs;
1997.gada jūlijs –1998.gada decembris;
1998.gada decembris - 1999.gada decembris;
1999.gada decembris – 2002.gada decembris;
2003.gada janvāris – 2004.gada decembris;
2005.gads.

Procesu dalījums posmos ir nosacīts, jo vienā posmā sagatavotās normatīvo aktu projektu iestrādes dažkārt īstenojās kādā no nākošajiem posmiem, taču citos gadījumos uzsāktais darbs netika turpināts vai attīstīts.

1993.gada augusts – 1995.gada jūlijs

Pirmais publiskās pārvaldes reformas posms uzskatāms par pamatnostādnēs vērienīgu stratēģijas sagatavošanas un tās īstenošanas uzsākšanas posmu. Publiskās pārvaldes reformas politiskā vadība tiek uzdota Ministru prezidenta biedram M.Gailim, valsts reformu ministram, vēlāk - valsts reformu ministrei V.Tēraudai. Tiek nodrošināts publiskās pārvaldes reformas īstenošanas administratīvais nodrošinājums – izveidota Valsts reformu ministrija, vēlāk arī Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola reformas ieviešanai. Valsts reformu ministrija 1995.gada 1.jūlijā tiek likvidēta, funkcijas nododot Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Publiskās pārvaldes reformu atbalstam tiek īstenots Phare projekts (1994 – 1996), finansējums - 2,5 MECU. Projektā tika ietverti valsts pārvaldes (normatīvo aktu un koncepciju projektu sagatavošana) un pašvaldību reformas jautājumi.
Uzsākta profesionālas ierēdniecības veidošana, sākotnēji veicot ierēdņu kandidātu atestāciju. 1994.gadā ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmenus nokārtoja 7824 pretendenti, nenokārtoja - 241 pretendents, 1995.gadā - nokārtoja 6246 pretendenti, nenokārtoja - 250 pretendenti.
Uzsāktas ierēdņu kandidātu mācības sākotnēji četros pamatkursos - tirgus ekonomikas pamati; vadīšanas pamati, darba organizācija, lietvedības pamati; tiesību un valsts pārvaldes pamati, Latvijas vēsture un valstiskums; saskarsme: sociālpsiholoģija un ētika, datori un to izmantošana. Papildus tam ar citu valstu palīdzību tiek organizētas mācības augstākā līmeņa ierēdņu kandidātiem. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1994.gadā šos kursus apmeklējuši 382 ierēdņu kandidāti, bet 1995.gadā - 11826 ierēdņu kandidāti.

1995.gada jūlijs – 1997.gada jūlijs

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām tiek kritizētas publiskās pārvaldes reformas stratēģijas pamatnostādnes. Tiek meklēti alternatīvi risinājumi, taču pārsvarā tie netiek īstenoti. Sagatavotie reformas projekti nav atstājuši paliekošāku iespaidu ilgstošākā laika posmā. Pasākumu īstenošana netiek pietiekoši koordinēta un tā kavējas. Dažādu iemeslu dēļ lielāka uzmanība tiek pievērsta aktuālo ekonomisko un finansu problēmu risināšanai. Posms kopumā tomēr raksturojams kā nogaidīšanas un neskaidrību periods. Tas liek daudziem spējīgiem darbiniekiem pamest darbu valsts pārvaldē. Pieaugošā neapmierinātība sabiedrībā, arī politiķos un publiskajā pārvaldē strādājošajos, Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda izvirzītie finansu palīdzības saņemšanas priekšnosacījumi valsts sektora reformā liek meklēt jaunus risinājumus publiskās pārvaldes reformas jomā.
Šajā posmā nav precīzi noteikta publiskās pārvaldes reformu politiskā vadība (nav par šo jomu atbildīgais ministrs). 1995.gada decembrī izveido īpašo uzdevumu ministra amatu (pašvaldību jautājumos), vēlāk – to likvidē un izveido pašvaldību lietu valsts ministra amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šos amatus attiecīgi ieņem E.Jurkāns un Ē.Zunda. Administratīvi reformu īstenošana ir uzdota Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam (valsts pārvalde) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, respektīvi, - Pašvaldību lietu pārvaldei (pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas jautājumi). Notiek izmaiņas atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas noteikšanā: Valsts kancelejas Valdības reformu departamenta funkcijas no 1997.gada 1.janvāra tiek nodotas Labklājības ministrijai, bet Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola tiek nodotas Labklājības ministrijas pārraudzībā. Vienotas publiskās pārvaldes reformas politikas veidošanai un tās īstenošanas pārraudzības koordinācijai tika izveidota Valsts pārvaldes reformas padome (1997). Regulāru darbu padome uzsāk 1997.gada septembrī.
Uzsākta ciešāka sadarbība ar Pasaules banku, kas aktīvi sekmē precizētās reformu stratēģijas izveidi un tās vadības atjaunošanu. PB un Latvijas valdības parakstītajā memorandā tiek noteikti konkrēti uzdevumi civildienesta nostiprināšanā, institucionālās sistēmas sakārtošanā, uzsāktās publiskās pārvaldes reformas turpināšanā.
Turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. 1996.gadā eksāmenus nokārtoja 1507 pretendenti, nenokārtoja - 61 pretendents, 1997.gadā - nokārtoja 789 pretendenti, nenokārtoja - 32 pretendenti. Netika uzsākta sākotnēji šajā periodā plānotā eksaminācija ierēdņu statusa iegūšanai.
Turpinās ierēdņu kandidātu mācības. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1996.gadā pamatkursus apmeklējuši 7439 ierēdņu kandidāti, bet 1997.gadā - 4055 ierēdņu kandidāti.
Aktīvi tiek īstenota valsts civildienesta darbības disciplinārā un vispārējā uzraudzība. Pēc ministriju sniegtās informācijas 1995.gadā ierosinātas 628 disciplinārlietas, piemēroti 544 disciplinārsodi, 1996.gadā ierosinātas 531 disciplinārlietas, piemēroti 482 disciplinārsodi, 1997.gadā tika ierosinātas 400 disciplinārlietas un piemērotie 343 disciplinārsodi. Šo rādītāju samazināšanās daļēji izskaidrojama ar Valsts ieņēmumu dienestā izslēgšanu no valsts civiliestāžu saraksta. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrijā (attiecīgi - Valsts zemes dienestā - 54/35 un Valsts meža dienestā - 151/135). Visbiežāk sastopamie pārkāpumu veidi ir pienākumu nepildīšana, pilnvaru pārsniegšana un padoto darbinieku darba nepietiekama organizēšana. Valsts civildienesta pārvalde 1997.gadā izskatījusi 23 disciplinārlietas.
Problēmas - uzsāktās reformas netiek konsekventi turpinātas, normatīvo aktu sagatavošana aizkavējas un daļa no ieplānotajiem normatīvajiem aktiem netiek sagatavota (piemēram, likumprojekts par valsts iestādi, vairāki civildienesta likumam pakārtoti normatīvie akti u.c). Faktiski netiek ieviesti institūciju vadības līgumi, izņemot Satiksmes ministriju. Stratēģijas un finansējuma trūkuma dēļ ierobežoti tiek izmantotas vadības audita iespējas. Vienotās valsts pārvaldes funkciju un personāla uzskaites sistēmas ieviešanai paredzēts pārāk smagnējs mehānisms - 1997.gada beigās Valsts civildienesta pārvalde no ministrijām saņēma daudz informācijas, kuru nebija iespējams pietiekoši kvalitatīvi apstrādāt un racionāli izmantot.

1997.gada jūlijs – 1998.gada decembris

Mērķtiecīgāk tiek atjaunotas publiskās pārvaldes reformas, izvērtētas reformas konceptuālās nostādnes un sagatavots stratēģijas īstenošanas plāns. Tiek noteikta politiskā atbildība par reformas realizāciju, atjaunota reformas institucionālā sistēma, izveidojot Valsts pārvaldes reformas biroju un nododot tā pārraudzībā Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu (izvēlētais institucionālais modelis gan nav juridiski pietiekoši korekts un ir pārāk sarežģīti vadāms). Reformas politiku izstrādājošās institūcijas ir nepietiekoši nodrošinātas personāla un finansu resursu ziņā. Rezultatīvāku publiskās pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanu apgrūtina nepietiekošais politiskais atbalsts, veicamo uzdevumu sarežģītībai neatbilstošie resursi un nepietiekoši precīzi noteiktās attiecības starp valsts pārvaldes reformas politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām. No 1997.gada jūlija politiskā vadība tiek uzdota Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministram A.Bērziņam, pēc šī amata likvidēšanas – Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim. Ministru prezidenta biedra amats tika likvidēts 1998.gada 8.maijā. Pēc amata likvidēšanas nav pietiekoši precīzi noteikta valsts pārvaldes reformu politiskā vadība (nav noteikts par šo jomu atbildīgais ministrs). Reformu stratēģijas sagatavošanu un ieviešanu koordinē Valsts pārvaldes reformas birojs, kas pārņem minētās funkcijas no Labklājības ministrijas. Reformas publiskās pārvaldes jomā uzskatāmas par vienu no prasībām, lai nodrošinātu integrāciju ES (valsts pārvaldes reformu nodrošināšanai paredzēta sadaļa attiecīgajā nacionālajā programmā).
Tiek veikti pasākumi institucionālās un administratīvās kapacitātes nostiprināšanā. Izvirzot kā nosacījumu noteiktāku valsts pārvaldes reformas atbalstu un uzskatot reformu par vienu no prioritātēm integrācijai ES, atjaunota Phare palīdzība, sagatavots projekts 3,7 MECU apjomā, plānojot to īstenot divos posmos divu gadu laikā. Panākts Pasaules bankas atbalsts, ievērojot prasību sagatavot publiskās pārvaldes reformu stratēģiju, Pasaules bankas un Latvijas valdības parakstītajā memorandā tiek noteikti uzdevumi civildienesta nostiprināšanā, institucionālās sistēmas sakārtošanā un publiskās pārvaldes reformas turpināšanā. Uzsākts Starptautiskā valūtas fonda monitorings publiskās pārvaldes reformu jomā.
Turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. 1998.gadā eksāmenus nokārtoja 731 pretendents, nenokārtoja - 32 pretendenti. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1998.gadā ierēdņu kandidātu mācības VAS apmeklējuši 4593 ierēdņu kandidāti.
Pēc ministriju sniegtās informācijas 1998.gadā tika ierosinātas 359 disciplinārlietas un piemēroti 336 disciplinārsodi. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrija (kopā ar padotības iestādēm). Visbiežāk sastopamie pārkāpumu veidi ir pienākumu nepildīšana (ierosināto disciplinārlietu/piemēroto disciplinārsodu skaits attiecīgi - 253/238), padoto darbinieku nepietiekama organizēšana (29/28). Valsts civildienesta pārvalde izskatījusi 20 disciplinārlietas, pieņemti 22 lēmumi.

1998.gada decembris - 1999.gada decembris

Tiek izveidots īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās amats, ko ieņem J.Bunkšs. Precīzi noteiktas politiskās vadības atjaunošana ļauj sistemātiskāk koordinēt publiskās pārvaldes reformu procesu kā vienotu procesu, tomēr sākotnēji nākas rēķināties ar iepriekš aizkavētiem darbiem. Apstiprināta \\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\"Valsts civildienesta pārvaldes darbības stratēģija un galvenie pasākumi (1999.-2001.)\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\". Ministru kabinetā pieņemti seši ar civildienestu saistīti normatīvie akti. Tiek īstenoti vienoti personālvadības principi civildienestā, atbilstoši VCP izstrādātajai personālvadības attīstības stratēģijai (1999.-2001), kas paredz ierēdņa darba izpildes analīzes un novērtēšanas sistēmas ieviešanu, amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanu, ierēdņiem nepieciešamo mācību vajadzību noteikšanu un pasūtījuma sagatavošanu Valsts administrācijas skolai u.c. Darbojas ministriju un citu lielāku valsts pārvaldes iestāžu personāldaļu vadītāju sadarbības padome.
VCP nodrošina valsts pārvaldes iestāžu un personāla uzskaites sistēmas pilnveidošanu, lai varētu izveidot centralizētu karjeras plānošanas sistēmu, nodrošinātu iespējas veikt funkciju analīzi u.c. Sagatavoti informatīvie ziņojumi, lai īstenotu civildienesta analīzi un attīstības prognozēšanu. VCP kopā ar darba grupām sagatavojusi koncepciju par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centru ieviešanu) un koncepciju par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Nodrošināta sabiedrības informēšana, sagatavojot informatīvo biļetenu “Jaunā Pārvalde”, organizējot preses konferences u.c.
Tiek uzsākts nozīmīgs Phare projekts publiskās pārvaldes jomā, taču nepietiekoši prioritētu uzdevumu un vājas administratīvās koordinācijas dēļ tas uz laiku tiek pārtraukts, turpinot tikai dažas no komponentēm. Tiek uzsākta Publiskās pārvaldes reformas programmas sagatavošana.
1999.gadā turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. Tos nokārtoja 571 pretendents, nenokārtoja - 37 pretendenti. Kopumā laika posmā no 1994.gada līdz 1999.gadam ierēdņa kandidāta statusu ieguvuši 17708 pretendenti, bet 667 pretendenti to nav ieguvuši. Taču 1999.gada beigās no šiem darbiniekiem civildienestā strādā vairs tikai 7752 ierēdņi (ierēdņu kandidāti), bet 2000.gada 1. janvārī - tikai 6866 ierēdņi (ierēdņu kandidāti) jeb 16,4% no valsts institūcijās nodarbinātajiem. Ierēdņu amatu skaits no 01.09.1996 līdz 01.01.2000. samazinājies no 10893 līdz 7964 amatiem. 8% ierēdņu amatos tiek nodarbināti līgumdarbinieki (686 darbinieki, 31.12.1999. dati). Tiek uzsākta eksaminācija ierēdņu statusa iegūšanai. VCP pārbaudīja un nosūtīja Valsts administrācijas skolai informācija par 2106 pretendenta stāža atbilstību ierēdņa statusa iegūšanas nosacījumiem. 1999.gadā ierēdņa statusu ieguva 405 pretendenti. Valsts administrācijas skolas mācības 1999.gadā apmeklējuši 5577 ierēdņi un ierēdņu kandidāti. VAS piedāvā mācības atbilstoši sagatavotajam mācību kursu katalogam.
Pēc ministriju informācijas 1999.gadā ierosinātas 197 disciplinārlietas un piemērotie 178 disciplinārsodi. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrijā (kopā ar padotības iestādēm). Visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids ir pienākumu nepildīšana (145/136). Valsts civildienesta pārvalde izskatījusi 31 disciplinārlietu, pieņemti 67 lēmumi. 1999.gada decembris – 2002.gada decembris 2000. gads ir pēdējais, kurā darbojās 1994. gadā pieņemtais likums \\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\"Par valsts civildienestu\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\", savukārt 2001. gads ir pirmais, kad pilnībā tika ieviests Valsts civildienesta likums.
Valsts civildienesta likuma ieviešana ir būtiski mainījusi valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu amatu skaitu. 2000.gada 31.decembrī valsts civildienesta ierēdņu amatu skaits bija 7395, kas aptvēra ministriju sistēmas un centrālās valsts pārvaldes iestādes. Savukārt 2001.gada 31.decembrī ierēdņu amatu skaits valsts pārvaldē kopumā bija 29946 amati, no kuriem 6776 bija vispārējā valsts civildienesta amati, t.i., ierēdņu amati ministriju sistēmās un centrālajās valsts pārvaldes iestādēs. 2002.gada 31.decembrī ierēdņu amatu skaits valsts civildienestā sasniedza 30 817 ierēdņu amata vienības, tai skaitā 6998 vispārējā civildienesta ierēdņu amati un 23 819 specializētā civildienesta ierēdņu amati. 2002.gada beigās kopā valsts civildienestā nodarbināti 27 698 ierēdņi, no kuriem 6350 ir vispārējā civildienesta ierēdņi un 21348 ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi.
Līdz 2000. gada 4. maijam Valsts civildienesta pārvalde atradās īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās pārraudzībā, no 2000. gada 4. maija - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pārraudzībā. Lai sekmīgāk nodrošinātu Valsts civildienesta likuma ieviešanu un īstenošanu, Valsts civildienesta pārvaldē, sākot ar 2000. gada 27. novembri, tika apstiprināta jauna iestādes struktūra, kas izveidota pamatojoties uz nepieciešamību VCP nošķirt disciplināro un vispārējo uzraudzību no civildienesta ieviešanas funkciju koordinēšanas; pamatojoties uz to, ka personālvadības attīstības stratēģijas ieviešana valsts pārvaldē ir viena no galvenajām VCP prioritātēm; pamatojoties uz nepieciešamību būtiski nostiprināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām VCP darbības mērķu sasniegšanai.
2000. gadā eksāmenus nokārtoja 499 ierēdņu kandidāti, nenokārtoja 27 pretendenti. 2000. gadā ierēdņa statuss tika piešķirts 1500 ierēdņu kandidātiem, 2 ierēdņu kandidāti nenokārtoja ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. 2001.gadā ierēdņu amati tika saskaņoti 104 valsts pārvaldes iestādēs, kurās piešķirti vairāk nekā 24 tūkstoši ierēdņa statusi. 2002.gadā ierēdņa statuss piešķirts kopā 3868 ierēdņiem.
Pēc ministriju sniegtās informācijas 2000.gadā ierosinātas 156 disciplinārlietas un piemēroti 143 disciplinārsodi. Valsts civildienesta pārvalde 2000.gadā ierosinājusi 2 disciplinārlietas, izskatījusi 11 pārsūdzības un 7 ar disciplinārprocesu saistītas sūdzības, kopumā pieņēmusi 51 lēmumu.
2001.gadā kontroles jomā kopumā tika pieņemti 42 lēmumi, no kuriem 36 lēmumi pieņemti disciplinārās uzraudzības jomā un 6 – vispārējās uzraudzības jomā, un 13 ieteikumi, kuri pieņemti vispārējas uzraudzības jomā. 2002.gadā kopā izskatītas 95 sūdzības, no tām 53 būtiskākajās lietās pieņemti lēmumi, bet iesāktajās 7 lietās lēmums ticis pieņemts 2003.gada sākumā. No kopā izskatītajām un pabeigtajām 53 būtiskajām lietām, 33 lietas ir disciplinārās uzraudzības jomā, 20 lietas ir vispārējās uzraudzības jomā. 2002.gadā uzsāktās 7 lietas ir disciplinārās uzraudzības jomā.

2002.gada decembris – 2004.gada decembris

2002.gada 5.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 665 „Par Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta un Valsts civildienesta pārvaldes reorganizāciju”, tika paredzēts reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi. Reorganizācija paredzēja ar 2003.gada 10.janvāri Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pārraudzībā esošo Valsts civildienesta pārvaldi nodot Ministru prezidenta pakļautībā. Reorganizācijas rezultātā tika mainīta iestādes iekšējā struktūra, optimizēta un uzlabota veicamo funkciju izpilde. Valsts civildienesta pārvaldes darbības efektivitātes nodrošināšanai tika paredzēts atteikties no funkcijām, kuru izpilde vai nu nav efektīva, vai nav stratēģiski nozīmīga.
No 2003.gada 1.janvāra līdz 1.decembrim VCP piešķīrusi ierēdņa statusu 2097 ierēdņiem. Uz 2003.gada 4.decembri VCP kontrolē un pārrauga 27715 ierēdņus 102 valsts iestādēs.
Kopš 2003.gada sākuma VCP funkcijās ietilpst arī atzinumu par ierēdņu pārcelšanu sniegšana starp ministriju sistēmām, gadījumos, ja kāda no pusēm nepiekrīt pārcelšanai. VCP šogad ir izteikusi pozitīvu viedokli par 93 ierēdņu pārcelšanu, bet 8 ierēdņus VCP nav piekritusi pārcelt.
No 2003.gada janvāra līdz 1.decembrim iestāde bija izskatījusi 234 sūdzības un sniegusi 66 tiesību normu skaidrojumus valsts iestādēm un ierēdņiem civildienesta jomā. No 234 sūdzībām 175 izskatīta pēc būtības, bet pārējās pārsūtītas uz citām iestādēm pēc piekritības. No 175 sūdzībām 50 lietas ir saistītas ar disciplinārlietām. VCP pēc savas iniciatīvas ir ierosinājusi 10 disciplinārlietas, kā arī piedalījusies 8 tiesas sēdēs, no kurām 7 uzvarētas.
Uz 2004.gada 31.decembri Valsts civildienests bija ieviests 99 valsts pārvaldes iestādēs, no kurām vispārējais valsts civildienests - 88, bet specializētais valsts civildienests - 11 valsts pārvaldes iestādēs. 2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.126 „Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu vienotās uzskaites sistēmu”, kopā valsts civildienestā bija nodarbināti 28781 ierēdņi, no kuriem 6603 - vispārējā civildienesta ierēdņi un 22178 - specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Salīdzinot ar 2003.gada decembri ierēdņu skaits bija pieaudzis par 265 ierēdņiem (aptuveni par 1%).
Apskatot atsevišķi vispārējo civildienestu un specializēto civildienestu, var secināt, ka 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu ierēdņu skaits palielinājies specializētajā civildienestā, bet vispārējā civildienestā nodarbināto ierēdņu skaits salīdzinot ar 2003.gada beigām nav mainījies.
Apskatot ierēdņu amatu skaita izmaiņas salīdzinājumā ar 2003.gada decembri, vērojams amatu skaita pieaugums par 509 amatu vietām (vispārējā civildienestā 378, specializētajā civildienestā 131), kas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un jaunu funkciju un amatu vietu izveidi kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai. Kopā valsts civildienestā uz 2004.gada 31.decembri ir 31092 ierēdņu amatu vietas, no kurām 7662 ir vispārējā civildienestā, bet 23430 specializētajā valsts civildienestā.
Neskatoties uz gada laikā notikušajām izmaiņām ierēdņu amatu un nodarbināto ierēdņu skaitā, vakanto amatu vietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2003.gada 31.decembri ir palicis nemainīgs – 7%. Apskatot vakanto ierēdņu amatu īpatsvaru atsevišķi vispārējā un specializētajā civildienestā, lielāks vakanto amatu īpatsvars ir vispārējā civildienestā, kur tas sasniedz 11%, bet specializētajā civildienestā – 6%.
2004.gadā ierēdņu īpatsvars valsts pārvaldes iestādēs salīdzinājumā ar 2003.gadu ir saglabājies nemainīgs, t.i. 73% ierēdņu un 27% darbinieku. Apskatot ierēdņu īpatsvaru atsevišķi vispārējā civildienesta iestādēs un specializētā civildienesta iestādēs secinām, ka specializētā civildienesta iestādēs ierēdņu īpatsvars ir lielāks, t.i. 87%, nekā vispārējā civildienesta iestādēs, kur ierēdņu īpatsvars ir 51%.
Arī 2004.gadā viena no svarīgākajām Valsts civildienesta pārvaldes funkcijām ir valsts civildienesta vispārējā un disciplinārā uzraudzība, kas Valsts civildienesta likumā ir iekļauta kā likumā nodibināto principu un normu tiesiskas piemērošanas nodrošinājuma mehānisms.
2004.gadā Valsts civildienesta pārvalde ir izskatījusi iedzīvotāju un ierēdņu 216 sūdzības un sniegusi 156 tiesību normu skaidrojumus valsts iestādēm un ierēdņiem civildienesta jomā. No 216 sūdzībām 169 izskatītas pēc būtības, bet pārējās pārsūtītas uz citām iestādēm pēc piekritības. No 169 sūdzībām 110 gadījumos sūdzības ir bijušas pamatotas, kā rezultātā Valsts civildienesta pārvalde ir rīkojusies un novērsusi iestāžu nelikumīgo rīcību.
2004. gadā Valsts civildienesta pārvalde ir izmeklējusi disciplinārlietas pret 13 ierēdņiem. 5 gadījumos Valsts civildienesta pārvalde ir piemērojusi šādus disciplinārsodus – 2 gadījumos rājiens, 2 gadījumos - mēnešalgas samazināšana (ieturot līdz 20%) uz laiku līdz 1 gadam, vienā gadījumā - atlaišana no amata (šī soda piemērošana tika apturēta). 8 gadījumos disciplinārlietas ir izbeigtas (disciplinārpārkāpuma neesamības dēļ, pārkāpuma mazsvarīguma dēļ vai sakarā ar to, ka ierēdnis atstāj civildienestu).
Disciplinārās uzraudzības jomā Valsts civildienesta pārvalde papildus izmeklētajām disciplinārlietām 5 gadījumos, kad citas iestādes lūgušas ierosināt disciplinārlietas, ir atteikusies ierosināt disciplinārlietu tiesību normu pārkāpuma neesamības dēļ. 2 gadījumos Valsts civildienesta pārvalde ir uzlikusi pienākumu valsts pārvaldes iestādei ierosināt disciplinārlietu par konstatēto pārkāpumu. 6 gadījumos Valsts civildienesta pārvalde, izvērtējot sūdzības, ir atzinusi tās par pamatotām, bet pārkāpumu mazsvarīguma dēļ atbildīgajām amatpersonām ir izteikusi aizrādījumu (kas nav disciplinārsods).
No 169 izskatītajām sūdzībām pēc būtības 12 gadījumos Valsts civildienesta pārvaldes lēmumi ir pārsūdzēti tiesā. Taču kopumā iestāde šajā laika periodā ir piedalījusies 48 tiesas sēdēs, kurās ir izskatītas 19 lietas un ir uzsākta tiesvedība 5 lietās (kopā 24 tiesvedības lietas). No 19 izskatītām lietām tiesas spriedums ir stājies spēkā tikai 10 lietās, kurās Valsts civildienesta pārvalde ir uzvarējusi 8 lietās, zaudējusi 2 lietās. Valsts civildienesta pārvaldes intereses tiesvedības procesos pārstāv iestādes ierēdņi – juristi (nevis speciāli algoti zvērināti advokāti).
Valsts civildienesta pārvalde kā pirmstiesas instance, kura izskata tai apstrīdētos disciplinārsodus, kurus ir uzlikušas citas iestādes, ir izskatījusi sūdzības par 23 piemērotajiem disciplinārsodiem, no kuriem 20 gadījumos piemēroto disciplinārsodu ir atcēlusi kā nepamatotu (6 – piezīmes; 9 – rājienus; 1 - mēnešalgas ieturēšana uz laiku līdz 1 gadam; 1 - pazemināšana amatā; 3 – atlaišanas no amata), 3 gadījumos atstājusi spēkā (1 – piezīme; 2 – atlaišana no amata).
Vispārējā uzraudzības jomā Valsts civildienesta pārvalde, atzīstot iesniegtās sūdzības par pamatotām, 11 gadījumos ir atjaunojusi ierēdni amatā un atcēlusi prettiesisko iestādes lēmumu: 7 – sakarā ar iestādes reorganizāciju; 1 – sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu; 1 – sakarā ar pārbaudes termiņa neizturēšanu; 1 – sakarā ar ierēdņa ilgstošu darbnespēju; 1 – sakarā ar ierēdņa neatbilstības konstatēšanu specializētā civildienesta statusam.

2005.gads

Pakāpeniski sakārtojoties likumdošanai, samazinās arī izmaiņas valsts civildienestā kopumā. Tādēļ 2005.gadā galvenās lietas, kas akcentējamas valsts civildienesta gaitā ir saistītas tieši ar Valsts civildienesta pārvaldes ikdienas darbu.
2005.gadā Valsts civildienesta pārvalde ir izskatījusi 219 iedzīvotāju un ierēdņu sūdzības. No 219 sūdzībām 170 izskatītas pēc būtības, bet pārējās pārsūtītas uz citām iestādēm pēc piekritības. No 170 sūdzībām 100 gadījumos sūdzības ir bijušas pamatotas, kā rezultātā Valsts civildienesta pārvalde ir rīkojusies un novērsusi iestāžu nelikumīgo rīcību. Pārskata gadā Valsts civildienesta pārvalde ir izmeklējusi disciplinārlietas pret 11 ierēdņiem. 3 disciplinārlietas tika izbeigta disciplinārpārkāpuma sastāvā trūkuma dēļ, 2 disciplinārlietas tika izbeigtas, izsakot aizrādījumu (nav disciplinārsods), 1 gadījumā tika piemērots disciplinārsods – pazemināšana amatā, 4 gadījumos tika piemērots disciplinārsods – atlaišana no amata, vienā gadījumā - disciplinārlietā pret Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dz.Jakānu - Ministru prezidents uzlika pienākumu Valsts civildienesta pārvaldei pārtraukt disciplinārlietas izmeklēšanu. Sešos gadījumos Valsts civildienesta pārvalde ir uzlikusi pienākumu valsts pārvaldes iestādei ierosināt disciplinārlietu par konstatēto pārkāpumu. No 170 izskatītajām sūdzībām pēc būtības 13 gadījumos Valsts civildienesta pārvaldes lēmumi ir pārsūdzēti tiesā. Bet kopumā Valsts civildienesta pārvalde 2005.gadā ir piedalījusies 27 tiesas sēdēs kā atbildētājs, kurās ir izskatītas 22 lietas. No 22 izskatītajām lietām tiesas spriedums ir stājies spēkā tikai 13 lietās, kurās Valsts civildienesta pārvalde ir uzvarējusi 9 lietās, zaudējusi 4 lietās. Valsts civildienesta pārvaldes intereses tiesvedības procesos pārstāv iestādes ierēdņi – juristi (nevis speciāli algoti zvērināti advokāti).
Valsts civildienesta pārvalde kā pirmstiesas instance, kura izskata tai apstrīdētos disciplinārsodus, kurus ir uzlikušas citas iestādes, 2005.gadā ir izskatījusi sūdzības par 18 piemērotajiem disciplinārsodiem, no kuriem 14 gadījumos piemēroto disciplinārsodu ir atcēlusi kā nepamatotu (3 – piezīmes; 4 – rājienus; 3 - mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz 1 gadam; 1 - pazemināšana amatā; 3 – atlaišanas no amata), bet 4 gadījumos ir atstājusi spēkā piemēroto disciplinārsodu (2 – rājiens; 1 – pazemināšana amatā, 1 – atlaišana no amata). Vispārējā uzraudzības jomā (izvērtējot valsts pārvaldes iestāžu pieņemto lēmumu likumību pret ierēdņiem) Valsts civildienesta pārvalde, atzīstot iesniegtās sūdzības par pamatotām, 4 gadījumos ir atjaunojusi ierēdni amatā un atcēlusi prettiesisko iestādes lēmumu: 1 – sakarā ar iestādes reorganizāciju; 1 – sakarā ar pārbaudes termiņa neizturēšanu; 1 – sakarā ar ierēdņa atbrīvošanu pensijas vecuma dēļ; 1 – sakarā ar nepamatotu ierēdņa atbrīvošanu no amata jau pēc tam, kad ierēdnis ir atsaucis savu atlūgumu.
Savukārt, veicot pārbaudi, kā valsts pārvaldes iestādes ir ievērojušas Valsts civildienesta likuma normas attiecībā par obligātās prasības – augstākā izglītība – ievērošanu, Valsts civildienesta pārvalde konstatēja, ka 17 ierēdņi nepamatoti turpināja dienestu (jo nebija savlaicīgi ieguvuši augstāko izglītību), kā rezultātā Valsts civildienesta pārvalde uzlika pienākumu attiecīgajām iestādēm atbrīvot šos ierēdņus no amata.
2005.gadā Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvji ir piedalījušies Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma, Iesniegumu izskatīšanas likuma projekta, noteikumu projekta par Profesiju klasifikatora apstiprināšanu izstrādē, kā arī darba grupās, kas atbilstoši Pasaules Bankas projektam izstrādā amatu novērtēšanas sistēmu valsts pārvaldē (koordinē Valsts kanceleja). Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvji ir piedalījušies 5 dienesta pārbaudes (disciplinārlietu) komisijās citās valsts pārvaldes iestādēs, kā arī 2 ierēdņu amatu pretendentu konkursos uz iestādes vadītāja amatu.
2005.gadā Valsts civildienesta pārvalde ir izvērtējusi 47 ierēdņu pārcelšanas gadījumus, no kuriem 35 gadījumos tā pārcēla ierēdni citā amatā, 7 gadījumos piekrita pārcelšanai, bet 5 gadījumos nepiekrita ierēdņa pārcelšanai lietderības apsvērumu trūkumu dēļ. Valsts civildienesta pārvalde 2362 personām (890 vispārējā civildienesta ierēdņiem un 1472 specializētā civildienesta ierēdņiem) piešķīrusi ierēdņa statusu (tas gan nenozīmē, ka par tik ir palielinājies ierēdņu skaits, jo šāds apjoms jauno ierēdņu ir izskaidrojams ar to, ka no civildienesta aiziet daudz ierēdņu, kuru vietā nāk jauni).
Pārskata periodā Valsts civildienesta pārvalde 152 reizes ir izteikusi viedokli par amatu juridiskā statusa saskaņošanu.
Sagatavotas (pārbaudīta informācija Personāla uzskaites datorsistēmā vai personas ir vai nav ierēdņi uz konkrētu laika periodu) un Administratīvajai rajona tiesai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ekonomiskajai policijai nosūtītas 2308 izziņas, kā arī Iekšlietu ministrijai un Ieslodzījumu vietu pārvaldei 117 vēstules par to vai persona ir, vai nav ierēdnis.
2005.gadā izstrādāta izziņu par darbinieku juridisko statusu sagatavošanas un izsniegšanas kārtība, un par to informētas visas valsts pārvaldes institūcijas. Ar Iekšlietu ministriju un ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi saskaņota izziņu izsniegšanai nepieciešamās informācijas pārbaudes kārtība Iekšlietu ministrijas sistēmā.
Sagatavoti pārskati par ierēdņu amatu vietu un ierēdņu skaitu ministrijās un ministriju sistēmās par 3 ceturkšņiem, par ierēdņu un darbinieku izvietojumu iestādēs sadalījuma pa reģionālajām struktūrvienībām trešajā ceturksnī, par vidējo atalgojumu (finansējumu atalgojumam no valsts budžeta) ministrijās, iestādēs un ministriju sistēmās 2004.gadā, kā arī salīdzinājumā ar 2005.gadu, par iestādēm (ikmēneša), kurās ieviests valsts civildienests, ierēdņu un darbinieku amatu un nodarbināto ierēdņu un darbinieku skaitu tajās, vakanto ierēdņu amatu vietu apkopojums (ikmēneša) - līdz ar to sniegtas ziņas ieinteresētajām personām par vakantajām ierēdņu amatu vietām dažādās jomās. Sagatavota informācija par valsts civildienestu Latvijā 2004.gadā, par valsts sekretāru rotāciju no 1994. – 2005.gadam, par valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuri absolvējuši ASV augstskolas uz 31.03.2005., par ierēdņu rotāciju 2003. un 2004.gadā, par ierēdņu skaitu reģionos uz 01.10.2005., par struktūrvienībās, kuras nodarbojas ar ES jautājumiem, nodarbinātajiem, to izglītības līmeni un vidējo vecumu un rotāciju uz 31.10.2005., par ierēdņu skaita sadalījumu pēc dzimumiem vadošajos amatos uz 01.09.2005., par disciplinārsodiem 2005.gadā iestādēs, kurās ieviests valsts civildienests.
2005.gadā Valsts civildienesta pārvalde veikusi ikmēneša informācijas saņemšanu no iestādēm Personāla uzskaites datorsistēmas un citu datu bāzu formātos (no iestādēm, kurām ir savas datu bāzes), veikusi iesniegtās informācijas reģistrēšanu un savlaicīgas informācijas iesniegšanas termiņu izpildes uzraudzību.
Veikta 23 iestāžu personāla atbildīgo darbinieku apmācība darbam ar Personāla uzskaites datorsistēmu, kā arī regulāras konsultācijas iestāžu personāla atbildīgajiem par darbu ar sistēmu. Sniegtas konsultācijas darbam ar Personāla uzskaites datorsistēmu (t.sk., datu ievade, apstrāde, lietošana) - vidēji 28 konsultācijas mēnesī. Izstrādāta lēmumu reģistra datu bāzes datorprogramma, kas periodiski pilnveidota no programmatūras un lietotāju ērtākas lietošanas viedokļa, un lēmumu reģistrā ievadīta visa informācija.
Pārskata gadā Valsts civildienesta pārvalde, atbilstoši savām funkcijām, veikusi kritēriju saskaņošanu uz iestāžu vadītāju amatiem – nosūtītas vēstules ar Valsts civildienesta pārvaldes iebildumiem un ierosinājumiem, izvērtējot iesniegtos kritērijus uz Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amatu, Valsts kultūrizglītības centra direktora amatu, Juridiskās palīdzības administrācijas centra amatu.
Valsts civildienesta pārvalde nolūkā nodrošināt vienotu personāla vadības principu izstrādi un ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs ir 217 gadījumos ir sniegus rakstiskus tiesību normu skaidrojumus valsts iestādēm un ierēdņiem civildienesta jomā, kā arī veikusi uzraudzību par izstrādāto personālvadības principu ievērošanu.
2005.gadā nodrošināta operatīva dokumentu aprite – kopē 9300 dokumenti, tajā skaitā, saņemti – 3972, bet nosūtīti 5328 dokumenti.